Latvijas kuģniecība

Ir noslēgusies Latvijas kuģniecības virtuālā konference

Wed, 16 May 2012 12:00:00 +0200

Šodien, 10. maijā, AS „Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) aizvadīja savu pirmo virtuālo konferenci investoriem.

Konferences laikā AS „Latvijas kuģniecība” valdes priekšsēdētājs Simon R.Blaydes analizēja 2011. gada finanšu rezultātus, sniedza prognozes nākamajam gadam, kā arī atbildēja uz investoru jautājumiem.

Pilns virtuālās konferences ieraksts ir pieejams šeit: http://ej.uz/LSCieraksts , savukārt konferences laikā sniegtā prezentācija pieejama AS „Latvijas kuģniecība” iepriekš sniegtajā paziņojumā: https://newsclient.omxgroup.com/cdsPublic/viewDisclosure.action?disclosureId=505804&messageId=620729.

Latvijas kuģniecība pateicas visiem, kas piedalījās virtuālajā konferencē!

Ilze Nagla
Sabiedrisko attiecību vadītāja
AS „ Latvijas kuģniecība”
Tel 29267454, 67715914
Epasts ilze.nagla@vnafta.lv

Latvijas kuģniecības prezentācija par 2011.gada finanšu rezultātiem

Wed, 16 May 2012 12:00:00 +0200

AS „Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) prezentācija virtuālajai konferencei š.g. 10. maijā plkst. 16:00 (pēc Latvijas laika) http://ej.uz/Latvijaskugnieciba.

Virtuālo konferenci (vebināru) vadīs un uz dalībnieku jautājumiem atbildēs AS „Latvijas kuģniecība” valdes priekšsēdētājs Simon R.Blaydes. Vebināra prezentācija būs angļu valodā, taču būs iespēja uzdot jautājumus arī latviešu valodā.

Vebināra ietvaros Simon R.Blaydes informēs par 2011. gada revidētajiem finanšu rezultātiem, kā arī sniegs ieskatu uzņēmuma tālākajā attīstībā. Pēc prezentācijas uzņēmuma pārstāvis atbildēs uz vebināra apmeklētāju jautājumiem.

Prezentācija pieejama šeit.

Ilze Nagla
Sabiedrisko attiecību vadītāja
AS „ Latvijas kuģniecība”
Tel 29267454, 67715914
Epasts ilze.nagla@vnafta.lv

LK publisko 2011. gada auditētos finanšu rezultātus

Sat, 28 Apr 2012 12:00:00 +0200

AS “Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) (turpmāk – LK) un tās meitas sabiedrības (turpmāk – LK Koncerns vai Koncerns) publisko 2011.gada auditētos pārskatus. LK koncerna auditētie zaudējumi 2011.gadā 24 miljoni latu (USD 48,24 miljoni), kas ir trīs reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Gan 2011. gadā, gan 2010. gadā būtiska neto zaudējumu daļa bija saistīta ar zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās, kam saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, ir nepieciešams veidot uzkrājumus. 2011. gadā veiktie uzkrājumi zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās ir šādi: (1) pārdošanai paredzētajiem aktīviem (3 vecākie Handy izmēra kuģi) USD 12,56 miljonu apmērā, (2) kopējās flotes vērtības koriģēšanai USD 13,1 miljonu apmērā, (3) ieguldījumu nekustamajos īpašumos vērtības koriģēšanai USD 1,2 miljonu apmērā.

Šis rezultāts atspoguļo sarežģīto finansiālo situāciju, ar kādu kuģu īpašniekiem nācās rēķināties 2011. gadā, atkal turpinot fiksēt vēsturiski zemākās frakts tirgus likmes. Iemesli tam ir dažādi un sarežģīti, taču divi galvenie faktori ir zemāks pieprasījums pēc naftas produktiem, ko izraisījusi globālās ekonomikas lejupslīde, it īpaši attīstītajās rietumvalstīs, un jauno tankkuģu skaita pieaugums. Pirms 2008. gada spēcīgā globālās ekonomikas izaugsme stimulēja pieprasījuma pieaugumu pēc kuģu pārvadājumiem, un tas veicināja jaunu tankkuģu būvniecību. Kuģu skaita pieauguma un šī brīža pieprasījuma samazinājuma sekas ir zemāki ienākumi kuģu īpašniekiem.

2011. gada laikā Koncerns no Korejas kuģu būvētavas “Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd.” saņēma divas 2007. gadā pasūtītās tankkuģu jaunbūves – „Latgale” un „Zemgale”. 2011. gadā LK Koncerns pārdeva divus pasūtītās gāzvedējkuģu jaunbūves, lai iegūtu līdzekļus divu iepriekšminēto jaunbūvējamo tankkuģu finansēšanai, kā arī sagriešanai metāllūžņos pārdeva 17 gadus veco kuģi „Indra”. Turklāt, LK Koncerns ir pārklasificējis trīs visvecākos LK Koncerna flotē ietilpstošos kuģus kā pārdošanai paredzētos aktīvus, lai nodrošinātu stabilu finansējumu pārējai flotei.

Kopējais neto reisu rezultāts no kuģniecības pakalpojumiem 2011. gadā bija USD 87,99 miljoni (2010. gadā – USD 88,31 miljoni) un liecina par ieņēmumu stabilizēšanos. Neto reisu rezultāts tiek aprēķināts, no reisu ieņēmumiem atņemot reisu izmaksas (bunkurēšana, ostu un aģentēšanas maksas, utt.), un tas atspoguļo kopējos ienākumus, neatkarīgi no tā, vai flote ir nodarbināta reisu nomā vai laika nomā. 2011. gadā peļņa no kuģu darbības bija USD 15,11 miljoni, kas ir par 19,1% labāks rezultāts nekā iepriekšējā gadā (2010. gadā – USD 12,69 miljoni), taču peļņa no kuģu darbības nesedza flotes finansēšanas izdevumus (USD 20,73 miljoni).

2011. gada 31. decembrī LK Koncerna aktīvu kopējā vērtība bija USD 651,92 miljoni. Gadu iepriekš tā sastādīja USD 680,47 miljonus. Samazinājums, galvenokārt, ir saistīts ar jau iepriekš skaidrotajiem uzkrājumiem zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās. Kopējā LK Koncerna flotes vērtība ir samazinājusies no USD 570,50 miljoniem uz USD 510 miljoniem un, papildus uzkrājumiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās, atspoguļo arī nolietojumu. Kopējā Koncerna pašu kapitāla vērtība 2011. gada 31. decembrī bija USD 267,84 miljoni (2010. gadā – USD 313,92 miljoni).

2011. gadā turpinājās nozīmīgas tiesvedības Apvienotās Karalistes tiesās saistībā ar būtiskiem LK Koncerna zaudējumiem iepriekšējos gados. Latvijas tiesās tika apstrīdēti vairāki iepriekšējās vadības noslēgtie darījumi attiecībā uz naudas līdzekļu un citu aktīvu izšķērdēšanu 2010. gadā un pirms tam.

Prognozes 2012. gadam

Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko stāvokli, situācija kuģošanas tirgos joprojām ir ļoti komplicēta. Kuģu īpašnieki visos tirgus segmentos piedzīvo smagas likviditātes problēmas. Arī LK Koncernu ietekmē šie sarežģītie nosacījumi, taču to no vissliktākajām sekām ir pasargājis tas, ka lielākā LK Koncerna flotes daļa ir nodarbināta laika nomā, tādējādi nodrošinot daudz paredzamāku ienākumu plūsmu.

Tajā pašā laikā, produktu tankkuģu tirgū ir dažas optimisma pazīmes. Nesen slēgto neekonomisko naftas pārstrādes rūpnīcu skaits Rietumeiropā un ASV visticamāk paaugstinās pieprasījumu pēc naftas produktiem, kurus būs jānodrošina modernākām pārstrādes rūpnīcām, kas ir uzbūvētas un tiks būvētas Vidējos un Tālajos Austrumos. Turklāt ir paredzams, ka arī ekonomikas izaugsme strauji augošajās valstīs, piemēram, Dienvidamerikā un Āfrikā palielinās pieprasījumu pēc produktu tankkuģiem.

Visbeidzot, tiek prognozēts, ka sakarā ar patreizējo ekonomisko situāciju, un to, ka banku finansējums ir mazāk pieejams, tiks būvēts mazāk tankkuģu. Tam vajadzētu uzlabot šī brīža produktu tankkuģu skaita un produktu pārvadājumu proporciju.

Par AS „Latvijas kuģniecība”

AS „Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 20 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 700 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas. LK flotes kopējā kravnesība ir 957 974 DWT un flotes vidējais vecums nepārsniedz 5,5 gadus. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

Publiskās akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” koncerna Konsolidētais 2011. gada pārskats

Publiskās akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” koncerna Saīsinātais konsolidētais 2011. gada pārskats (EUR)

Publiskās akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” 2011. gada pārskats

Publiskās akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” Saīsinātais 2011. gada pārskats (EUR)

Ilze Nagla
Sabiedrisko attiecību vadītāja
AS „ Latvijas kuģniecība”
Tel 29267454, 67715914
Epasts ilze.nagla@vnafta.lv

LK pirmo reizi publisko savu kuģu frakta likmes

Fri, 23 Mar 2012 12:00:00 +0200

AS Latvijas kuģniecība (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) (turpmāk – LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde.

Pols Tomass (Paul Thomas), Latvijas kuģniecības valdes loceklis uzsver, ka publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju.

2011.gadā Latvijas kuģniecības vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 tūkstošu tonnu kravnesību) vidējā frakta likme bija 12 882 USD dienā, kas ir par 8.7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt „handy” tankkuģu (7 „handy” tankkuģi ar kravnesību 37 tūkstoši tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 USD dienā, kas ir par 9.2% augstāka nekā 2010.gadā.

LK rādītāji ir ļoti labi salīdzinājumā ar citām pasaules kuģniecībām attiecīgajā segmentā visu 2011.gadu, kā arī pēdējā ceturksnī.

Vienīgais tankkuģis, kam pēdējā gada laikā ir samazinājusies frakta likme, ir “panamax” tipa tankkuģis „Rīga” ar 68 tūkstošu tonnu kravnesību. Tā vidējā frakta likme 2011.gadā bija USD 13 623 dienā, kas ir par 19% mazāk nekā gadu iepriekš. Ienākumu samazināšanos no tankkuģa „Rīga” fraktēšanas ietekmējis gan kuģa vecums (tas nolaists ūdenī 2001.gadā), gan pieprasījuma samazināšanās pēc šāda izmēra tankkuģu pakalpojumiem visā pasaulē. Līdzīga tendence vērojama arī citu līdzīgu kuģu īpašnieku ienākumos, jo samazinājies pieprasījums pēc tālajiem pārvadājumiem, it īpaši no naftas pārstrādes rūpnīcām austrumos uz rietumu valstīm.

Pols Tomass, Latvijas kuģniecības valdes loceklis skaidro, ka pēdējos gados pasaulē ir krities pieprasījums pēc naftas produktiem, it īpaši attīstītajās rietumu valstīs, kā arī pieaudzis tankkuģu skaits, ko radīja lielais kuģu pasūtījums pirms pasaules ekonomiskās krīzes. Tas ir radījis zaudējumus visiem kuģu īpašniekiem.

Tomēr Latvijas kuģniecības vadībai ir izdevies panākt frakta likmju pieaugumu pēdējā gadā. LK varēja uzlabot savu ienākumu plūsmu pateicoties valdes locekļu pieredzei kuģniecības biznesā un savu darbinieku augstajam profesionālismam.

Pols Tomass, LK valdes loceklis uzsver: “Uzņēmuma jaunā valde nodrošina, ka uzņēmumā tiek ievēroti stingri un augsti korporatīvās pārvaldības principi. Vairs nenotiek nekādas manipulācijas ar frakta likmēm un netiek izmantoti negodīgu brokeru pakalpojumi”. Šobrīd Londonā notiek tiesvedība, lai atgūtu USD 135 miljonus, kas uzņēmumam izkrāpti caur negodīgām kuģu fraktēšanas shēmām laika posmā no 2003.gada līdz 2005.gadam. LK cer, ka tiesvedības rezultātā Latvijas kuģniecībai izdosies šo naudu tuvākajos pāris gados atgūt.

Pols Tomass intervijā laikrakstam “Dienas bizness” skaidro, ka īstermiņā uzņēmums nevarēs maksāt dividendes saviem akcionāriem, jo tam ir 25 miljonu latu lieli zaudējumi 2011.gadā.

Vidējais LK flotes neto LNE (laika nomas ekvivalents), USD/dienā

Flote	2010	Flote	1.cet. 2011	2. cet. 2011	3.cet. 2011	4.cet. 2011	2011
HS (7 kuģi)	10 271	HS (7 kuģi)	11 138	11 197	10 872	11 549	11 216
MR (10 kuģi)	11 849	MR (12 kuģi)	12 673	12 430	12 638	12 732	12 882
LR1 (1 kuģis)	16 826	LR1 (1 kuģi)	12 873	15 745	13 163	13 159	13 623

Paskaidrojumi:

HS – „Handy” tipa tankkuģis (handy size), 37 tūkst. tonnu kravnesība

MR – vidēja izmēra tankkuģis (medium range), vidēji 52 tūks. tonnu kravnesība

LR1 – "Panamax" tipa tankkuģis (long range), 68 tūkst. tonnu kravnesība

Neto LNE (laika nomas ekvivalents) - ienākumi pēc komisijas maksām, ko LK jāmaksā kuģu starpniekiem/fraktētājiem, kā arī pēc ostu izmaksām, bunkurēšanas izmaksām un jebkurām citām ar reisu saistītām izmaksām. Augstāk norādītie skaitļi atspoguļo flotes kopējos ienākumus gan no laika nomas, gan no reisa līgumiem.

Par AS „Latvijas kuģniecība”

AS „Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 20 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 700 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas. LK flotes kopējā kravnesība ir 957 974 DWT un flotes vidējais vecums nepārsniedz 5,5 gadus. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

Ilze Nagla
Sabiedrisko attiecību vadītāja
AS „ Latvijas kuģniecība”
Tel 29267454, 67715914
Epasts ilze.nagla@vnafta.lv

Latvijas kuģniecības 2012. gada finanšu rezultātu kalendārs

Thu, 22 Mar 2012 12:00:00 +0200

AS Latvijas kuģniecība (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) informē, ka 2012. gada starpperiodu saīsināto finanšu pārskatu iesniegšana plānota šādos datumos:

Par 3 mēnešiem – no 2012.gada 24.maija līdz 31.maijam
Par 6 mēnešiem – no 2012.gada 24. augusta līdz 31.augustam
Par 9 mēnešiem – no 2012.gada 23. novembra līdz 30. novembrim
Par 12 mēnešiem – no 2013.gada 21.februāra līdz 28.februārim

Auditēto 2012.gada finanšu pārskatu plānots iesniegt līdz 2013.gada 30.aprīlim.

Par AS „Latvijas kuģniecība”

AS „Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 20 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 700 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas. LK flotes kopējā kravnesība ir 957 974 DWT un flotes vidējais vecums nepārsniedz 5,5 gadus. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

Ilze Nagla
Sabiedrisko attiecību vadītāja
AS „ Latvijas kuģniecība”
Tel 29267454, 67715914
Epasts ilze.nagla@vnafta.lv

LK zaudējumi samazinājušies trīs reizes. Par 21% pieaug peļņa no kuģu darbības

Wed, 29 Feb 2012 12:00:00 +0200

AS “Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) (turpmāk – LK) un tās meitas sabiedrības (turpmāk – LK Koncerns vai Koncerns) nerevidētie neto zaudējumi 2011.gadā bija 24,9 miljoni latu (USD 49,70 miljoni), kas ir trīs reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad kuģniecība strādāja ar 78,4 miljonu latu (USD 142,44 miljoni) lieliem zaudējumiem.

Saimons Bleids, Latvijas kuģniecības valdes priekšsēdētājs uzskata, ka uzņēmuma situācija jāaplūko plašākā kuģošanas nozares kontekstā visā pasaulē: „Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko stāvokli, situācija kuģošanas tirgos joprojām ir ļoti komplicēta. Kuģu īpašnieki visos tirgus segmentos piedzīvo smagas likviditātes problēmas. Arī LK Koncernu ietekmē šie sarežģītie nosacījumi, taču to no vissliktākajām sekām ir pasargājis tas, ka lielākā LK flotes daļa ir nodarbināta laika nomā, tādējādi nodrošinot daudz paredz zemāku ienākumu plūsmu.”

Gan 2011.gadā, gan 2010.gadā būtiska neto zaudējumu daļa bija saistīta ar zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās, kam saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, ir nepieciešams veidot uzkrājumus. 2011. gadā veiktie uzkrājumi zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās ir šādi: (1) pārdošanai paredzētajiem aktīviem (3 vecākie Handy izmēra kuģi) USD 12,56 miljonu apmērā; (2) kopējās flotes vērtības koriģēšanai USD 15,08 miljonu apmērā; (3) ieguldījumu nekustamajos īpašumos vērtības koriģēšanai USD 1,29 miljonu apmērā.

Šis rezultāts atspoguļo sarežģīto finansiālo situāciju, ar kādu kuģu īpašniekiem nācās rēķināties 2011.gadā, turpinot fiksēt vēsturiski zemākās frakts tirgus likmes. Iemesli tam ir dažādi un sarežģīti, taču divi galvenie faktori ir zemāks pieprasījums pēc naftas produktiem, ko izraisījusi globālās ekonomikas lejupslīde, it īpaši attīstītajās rietumvalstīs, un jauno tankkuģu skaita pieaugums. Pirms 2008.gada spēcīgā globālās ekonomikas izaugsme stimulēja pieprasījuma pieaugumu pēc kuģu pārvadājumiem, un tas veicināja jaunu tankkuģu būvniecību. Kuģu skaita pieauguma un šī brīža pieprasījuma samazinājuma sekas ir zemāki ienākumi kuģu īpašniekiem.

Valdes priekšsēdētājs Saimons Bleids Latvijas Kuģniecības nākotnes perspektīvas iezīmē piesardzīgi optimistiskas: „Tajā pašā laikā, produktu tankkuģu tirgū ir dažas optimisma pazīmes. Nesen slēgto neekonomisko naftas pārstrādes rūpnīcu skaits Rietumeiropā un ASV visticamāk paaugstinās pieprasījumu pēc naftas produktiem, kurus būs jānodrošina modernākām pārstrādes rūpnīcām, kas ir uzbūvētas un tiks būvētas Vidējos un Tālajos Austrumos. Turklāt ir paredzams, ka arī ekonomikas izaugsme strauji augošajās valstīs, piemēram, Dienvidamerikā un Āfrikā palielinās pieprasījumu pēc produktu tankkuģiem. Tā Latvijas kuģniecība būtu laba ziņa.”

Bleids norāda arī uz prognozēm, kas liecina, ka sakarā ar pašreizējo ekonomisko situāciju, un to, ka banku finansējums ir mazāk pieejams, tiks būvēts mazāk tankkuģu. Tam vajadzētu uzlabot šī brīža produktu tankkuģu skaita un produktu pārvadājumu proporciju.

2011.gada beigās LK Koncerna flotes komerciālajā vadībā bija 20 tankkuģi. 2011.gada laikā Koncerns no Korejas kuģu būvētavas “Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd.” saņēma divas 2007.gadā pasūtītās tankkuģu jaunbūves – „Latgale” un „Zemgale” un pārdeva 17 gadus veco kuģi „Indra” sagriešanai metāllūžņos. Turklāt, LK ir pārklasificējusi trīs visvecākos LK flotē ietilpstošos kuģus kā pārdošanai paredzētos aktīvus, lai nodrošinātu stabilu finansējumu pārējai flotei.

Kopējais neto reisu rezultāts no kuģniecības pakalpojumiem 2011.gadā bija USD 87,99 miljoni (2010. gadā – USD 88,31 miljoni) un liecina par ieņēmumu stabilizēšanos. 2011.gadā peļņa no kuģu darbības bija USD 15,24 miljoni, kas ir par 21% labāks rezultāts nekā iepriekšējā gadā (2010. gadā – USD 12,69 miljoni), taču peļņa no kuģu darbības nesedza flotes finansēšanas izdevumus (USD 20,27 miljoni).

2011.gada 31.decembrī LK Koncerna aktīvu kopējā vērtība bija USD 650,30 miljoni. Gadu iepriekš tā sastādīja USD 680,47 miljonus. Samazinājums, galvenokārt, ir saistīts ar jau iepriekš skaidrotajiem uzkrājumiem zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās. Kopējā LK Koncerna flotes vērtība ir samazinājusies no USD 570,50 miljoniem uz USD 508,05 miljoniem un, papildus uzkrājumiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās, atspoguļo arī nolietojumu. Kopējā Koncerna pašu kapitāla vērtība 2011. gada 31. decembrī bija USD 265,64 miljoni (2010. gadā – USD 313,18 miljoni).

LK Koncerna neauditēts 2011.gada 12 mēnešu pārskats

Par AS „Latvijas kuģniecība”

Ilze Nagla
Sabiedrisko attiecību vadītāja
AS „ Latvijas kuģniecība”
Tel 29267454, 67715914
Epasts ilze.nagla@vnafta.lv

Par Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts S.Bodijs

Wed, 11 Jan 2012 12:00:00 +0200

AS Latvijas kuģniecības (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Saimons Bodijs (Simon Boddy) un par padomes priekšsēdētāja vietnieku Mihails Dvoraks (Mikhail Dvorak).

2011.gada 7.decembrī notikušajā ārkārtas akcionāru sapulcē no ievēlētajiem uzņēmuma padomes locekļiem iepriekšējā padomes sastāvā nebija Sergejs Šutovs un Ivars Girgensons. Ne Ivars Girgensons, ne Sergejs Šutovs nav AS Latvijas kuģniecība akciju īpašnieki.

Sergejs Šutovs (Serguei Choutov) ir beidzis Maskavas starptautisko attiecību institūtu un 1998.gadā ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu un ir Krievijas Transporta akadēmijas loceklis. 80-os gados bijis menedžeris uzņēmumos Sovbunker un Soyuznefteeksport, vēlāk rīkotājdirektors Navitank A.B., bet kopš 2006.gada ir valdes priekšsēdētājs „Transgroup Ltd.”

Ivars Girgensons, ko darbam LK padomē izvirzījusi VSAA, ir jurists korporatīvo finanšu uzņēmumā „Confide”. Viņa galvenā specializācijas joma ir civiltiesības un komerctiesības. Iepriekš vadījis SIA „Creative Consultation Centre”, strādājis SIA „Baltijas Ofiss”, SIA „Akvašips”, bijis AS „SEB banka” filiāles pārvaldnieks.

Uzņēmuma padome – saskaņā ar akcionāru sapulces pieņemto lēmumu – strādās bez atlīdzības. Padome ievēlēta uz 5 gadiem.

Par AS „Latvijas kuģniecība”

AS „Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 20 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 700 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas. LK flotes kopējā kravnesība ir gandrīz viens miljons DWT un flotes vidējais vecums nepārsniedz 4,5 gadus. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

Ilze Nagla
Sabiedrisko attiecību vadītāja
AS „ Latvijas kuģniecība”
Tel 29267454, 67715914
Epasts ilze.nagla@vnafta.lv

AS „Latvijas kuģniecība” līdzšinējās darbības un nākotnes plānu prezentācijas (08.12.2011) video

Fri, 16 Dec 2011 12:00:00 +0200

Šeit pieejams video no 2011.gada 8.decembrī notikušās AS „Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) prezentācijas.

Par AS „Latvijas kuģniecība” (LK) attīstības plāniem un nākotnes vīziju stāsta LK valdes priekšsēdētājs Saimons Bleids (Simon Richard Blaydes) un valdes loceklis Pols Tomass (Paul Thomas):
http://www.youtube.com/watch?v=Sy7NixSReLc

Papildu informācija:
Ilze Nagla
Sabiedrisko attiecību vadītāja
AS „ Latvijas kuģniecība”
Tel 29267454, 67715914
Epasts ilze.nagla@vnafta.lv

Par AS „Latvijas kuģniecība” darbību. 2.daļa

Fri, 9 Dec 2011 12:00:00 +0200

Par frakta līgumiem, lietu Londonas tiesā un uzņēmuma nākotnes pārstrukturēšanas vīziju

AS „Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) padomes loceklis un AS „Ventspils nafta” (NASDAQ OMX RIGA: VNF1R), kam pieder 49,94% AS „Latvijas kuģniecība” akciju, valdes priekšsēdētājs Saimons Bodijs (Simon Boddy), šodien runājot par VN koncerna un asociētās sabiedrības LK vīziju, norādīja, ka AS„Latvijas kuģniecība” (LK) gadījumā ir aktīvu salikums – uzņēmums darbojas kuģošanas biznesā, bet tam pieder arī lieli nekustamieīpašumi, un tas ir iesaistīts tiesas procesos, no kuriem viens uzņēmumam iespējams varētu dot 135 milj. USD – piedzīšanas aktīvus. „Lai pēc iespējas vairāk paaugstinātu akcionāru vērtību –lai investori zinātu, kāda veida biznesā viņi iegulda – mana vīzija būtu pārdalīt LK, izveidojot tīri tankkuģu uzņēmumu un nekustamoīpašumu uzņēmumu. Un lai to izdarītu, mums vajadzētu meklēt partnerus nekustamo īpašumu biznesā, kam būtu naudas līdzekļi un attīstības idejas, un kas būtu ieinteresēti pārvaldīt tādu potenciāli lielus objektus kā Preses nama ēku un SIA „Rīgas Līcis”,kas varētu būt pasaules klases veselības centrs un SPA. Mēs ceram, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgus atkal iet uz augšu – varbūt tas lēni, bet neatlaidīgi atveseļosies,” paskaidroja Bodijs.

Bodijs arī komentēja Londonas tiesas procesu, kurā prasītāji ir vairākas vienkuģu sabiedrības LK koncernā – un atbildētāji pēc apgalvotā ir korporatīvie un individuālie masveida krāpniecisko fraktēšanas shēmu labuma guvēji. Viņš uzsvēra, ka šī ir tikai LK lieta, un visi piedzītie līdzekļi (plus tiesas izdevumi) tiks LK. Sagaidāmā summa, ko uzņēmums atgūs ir 135 milj. USD, kas nākotnēnostādīs uzņēmumu daudz labākā formā. Aktīvu piedziņas laiksšobrīd nav paredzams.

Bodijs arī uzsvēra, ka šādas frakta līgumu shēmas un visa cita neatbilstošā prakse ir pilnībā apstādināta līdz ar jauno vadību. Arī LK valdes priekšsēdētājs Saimons Bleids (Simon Blaydes) uzsvēra, ka 2011.gadā uzņēmumā tika uzsākta detalizēta visu līgumu izskatīšana, veicot pasākumus piegādātāju maiņai. Tādā veidā tikuši izslēgti visi vidutāji starp LK un gala lietotājiem.

Prezentācija par LK darbību.

Papildu informācija:

Ilze Nagla

Sabiedrisko attiecību vadītāja

AS “ Latvijas kuģniecība”

Tel.: +371-29267454, +371-67715914

e-pasts: ilze.nagla@vnafta.lv

Par AS „Latvijas kuģniecība” darbību

Fri, 9 Dec 2011 12:00:00 +0200

AS „Latvijas kuģniecība” (NASDAQ OMX RIGA: LSC1R) ienākumi ir būtiski samazinājušies 2009.gadā (108,8 milj. LVL) un 2010.gadā(58,8 milj. LVL), kā arī 2011.gadā (9 mēnešos – 35,9 milj. LVL), kāiemesls ir tirgus stāvokļa pasliktināšanās pēdējo divu trīs gadu laikā. Zemāks pieprasījums pēc naftas produktiem attīstītajās rietumu valstīts ir negatīvi ietekmējis tankkuģu īpašnieku ieņēmumus. Arī straujais uzplaukuma laiks no 2004. līdz 2008.gadam veicināja jaunu tankkuģu būvniecību, un krītoties laika frakta likmēm, samazinājās arī tankkuģu vērtība. Tādēļ AS „Latvijas kuģniecība” (LK) un tāpat arī tai līdzīgie cieta neseno sarežģīto ekonomisko apstākļu dēļ. Taču LK ir labākā finansiālā stāvoklī nekādaudzi citi kuģu īpašnieki, kas uzplaukuma gados pārmērīgi izvērsušies un uzņēmušies pārliekas parādsaistības pret kredītbankām.

2009.gada laikā LK flote pārtrauca 7 kuģu ekspluatāciju unšajā pašā laika posmā uzņēmējdarbību koncentrēja uz laika frakta tirgu – prom no nepastāvīgā īstermiņa tūlītējas realizācijas tirgus. Tā rezultātā ienākumi būtiski samazinājušies, jo dienas likmes ir kritušās, ir mazāk kuģu un arī mazāk tūlītējas izpildes līgumu, kas ļauj LK būt mazāk pakļautam nepatstāvīgajai un augošajai degvielas cenai.

Pēdējo deviņu mēnešu laikā LK ir krietni progresējusi –uzņēmums ir spējis saglabāt bruto peļņas rezervi (2010.gada 9 mēnešos – 14,4 milj. LVL; 2011.gada 9 mēnešos – 14,3 milj. LVL) ar ievērojami mazāku darbojošos kuģu skaitu. Tāpat arī tagad vairs nav starpnieku, kas no LK ņemtu daļu peļņas.

Tā kā LK pieder mazāk vecu kuģu, tā ir spējusi racionalizēt dažādus ar flotes vadīšanu saistītus izdevumus, ko uzskatāmi parāda neto ienākumu zaudējumu (pirms izņēmumiem) pazemināšanās 2010.gadā(2010.gada 9 mēnešos – 13,8 milj. LVL) pret 2011.gadu (2011.gada 9 mēnešos – 8,8 milj. LVL).

Salīdzinājumā ar 2011.gadu, 2010.gadā bija ievērojami papildu administrācijas izdevumi valdes atalgojuma ziņā – šie izdevumi 2011.gadā ievērojami samazināti par 5 miljoniem latu. 2011.gadālielākā daļa LK administrācijas izdevumu saistīti ar tiesas izdevumiem sakarā ar iepriekšējās vadības darbību.

Būtisks notikums 2011.gada trešajā ceturksnī bija LK ciestie 6,4 milj. LVL zaudējumi no vērtības samazināšanās. Galvenais iemesls tam ir LK kredītbanku līgumi, prasot LK uzturēt minimālu skaidras naudas atlikumu. LK krītošo skaidras naudas atlikumu dēļkredītbankas ir likušas uzņēmumam pārdot 3 vecākos K klases kuģus, ar ko LK šobrīd aktīvi nodarbojas. Tādējādi zaudējumi no vērtības samazināšanās rodas grāmatvedības likuma dēļ, kas pieprasa LK atzīt novērtējuma zaudējumu aktīviem, kas šobrīd atkārtoti ir pārdošanā – tas nebalstās uz ilgtermiņa tirdzniecību. Tādējādi LK nākas 2011.gada 3.ceturksnī atzīt šādus bezskaidras naudas zaudējumus, kā tiešais iemesls ir minimālas skaidras naudas pozīcijas uzturēšana LK kredītbankās.

Pavisam nesen, šā gada jūnijā un jūlijā LK ir saņēmusi divus jaunus kuģus, par kuriem noslēgti ilgtermiņa līgumi – 2011.gads nebija ideāls laiks, lai pieņemtu jaunus kuģus, taču šos divus kuģus vēl 2007.gadā pasūtīja iepriekšējā vadība un, uzsākot to būvniecību, kā arī būvniecības laikā par tiem tika iemaksātas ievērojamas naudas summas. Tādēļ LK ekonomisks pienākums bija pabeigt šos pirkumus.

2011.gads LK bijis nozīmīgs, jo par lielāko daļu tās kuģu tika noslēgti ilgtermiņa līgumi, padarot tos kā ienākumu pelnītājus daudz paredzamākus.

Papildu informācija:

Ilze Nagla

Sabiedrisko attiecību vadītāja

JSC “ Latvijas kuģniecība”

Tel .: +371-29267454, +371-67715914

e-pasts: ilze.nagla@vnafta.lv